Ģeogrāfiskā karte - Nacionālā Svētās Sirds bazilika (Nationalbasilika des Heiligen Herzens)

Nacionālā Svētās Sirds bazilika (fr, nl) pieder Romas Katoļu Baznīcai un tā ir viens no Briseles ievērojamiem tūrisma objektiem kā lielākā Art Deco stila celtne pasaulē. Tā atrodas Briseles priekšpilsētā Kukelberhā.

Jau 1904. gadā karalis Leopolds II pavēlēja sākt dievnama celtniecību, lai arī baznīcas būve tika nobeigta tikai 1970. gadā. Iecere būvēt baznīcu karalim radās jau 1880. gadā. Bazilikas būvniecība bija iecerēta kā veltījums visiem cilvēkiem, kuri atdevuši savas dzīvības par Beļģiju, īpaši pieminot beļģu kareivjus, kuri krita kaujās tālu no savas dzimtenes un neatgriezās no abiem pasaules kariem, kā arī pieminot Beļģijas neatkarības 50. gadskārtu. Taču šis projekts nerealizējās tautas mazieinteresētības dēļ.

20. gadsimta sākumā iedzīvotāju skaits Briselē strauji pieauga, tāpēc karalis Leopolds II nolēma celt jaunu svētceļotāju baznīcu, nacionālo svētnīcu Jēzus Sirds godam, kas spētu uzņemt daudz dievlūdzēju, ietekmējoties no Parīzes Jēzus Sirds baznīcas apmeklējuma 1902. gadā. Bazilikas pamatakmens tika iesvētīts 1905. gada 12. oktobrī Beļģijas Neatkarības 75. gadadienas svinību laikā, piedaloties karalim Leopoldam II. Sākotnēji arhitekts bija Pjērs Lanžroks, kas bija iecerējis būvēt neogotisku baznīcas celtni,taču radās finansiālas grūtības un līdz Pirmā pasaules kara sākumam tika uzbūvēti tikai baznīcas pamati. 1919. gada 29. jūnijā karalis Alberts I nolēma turpināt baznīcas celtniecību, taču finansiālu apsvērumu dēļ nebija iespējams turpināt sākotnējās ieceres, tāpēc tika pieņemts arhitekta Alberta van Hifeļa projekts, izmantojot lētākas terakotas un smilšakmens konstrukcijas un būvējot baznīcu Art deko stilā. Šis projekts 1925. gadā Parīzes Vispasaules izstādē ieguva lielo arhitektūras balvu. Baznīcas celtniecība tika atjaunota 1935. gada 14. oktobrī pēc tās iesāktās celtnes iesvētīšanas, ko veica kardināls Juzefs Ernests van Rojs, saņemot atļauju un svētību no pāvesta Pija XI. Pēdējo uzbūvēja kupolu 1969. gadā un 1970. gada 11. novembrī kardināls Leo Sueness ziņoja Vatikānam par bazilikas celtniecības beigām.